Apokaliptiskas vietas lielpilsētās

Kādu dienu cilvēcei pienāks gals un daba atgūs zemes, kurās esam uzbūvējuši savas pilsētas. Bet nav nepieciešams gaidīt apokalipsi, lai šo procesu redzētu savām acīm. Nav pat nepieciešams pamest civilizāciju un doties uz kādu nomaļu vietu, jo pasaules lielpilsētas piedāvā vairākas pēc apokalipses ainas.

Publiskajai skolai Nr.186, nebūtu iespējams atrasties vēl tuvāk civilizācijas centram. Pāri ielai 186. skolas, nav iespējams atrast brīvu stāvvietu jo, Manhetenas steidzīgais dienas ritms iet pilnā sparā. Ja ēkas nebūtu aiznaglota un, ja caur vienam no tās logiem, nestieptos lapojošs koka zars, nevienam neienāktu prātā, ka tās durvis ir slēgtas jau vairāk nekā 40 gadu. Drūma aina ir arī iekštelpās, kur atrodamas gruvešu kaudzes un klaiņojošu dzīvnieku skeleti. Skola tika celta 1903. gadā, bet pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, tā atdūrās pret virkni problēmu. Ēkas plānojums neatbilda Ņujorkas ugunsdrošības prasībām, kuras paredz, ka skolu parādes durvīm vienmēr jābūt atvērtām, lai, ugunsgrēka gadījumā, bērni netiktu ieslogoti. Atvērtās durvis padarīja skolu neaizsargātu pret noziedzību, vairākiem vecākiem tiekot aplaupītiem tās telpās. Pēdējais pašvaldības piliens, bija ugunsdrošības pārbaude, kurā atklājās, ka skolai nav drošas ugunsgrēka trauksmes sistēmas un 1975. gadā tā tika slēgta. Astoņdesmitajos gados ēku bija ieplānots nojaukt, bet vietējo iedzīvotāju parakstīja petīciju, apturot šo procesu un sākot tiesu darbus, kas nav beigušies vēl šodien.

Melburnas Boksa Kalna ķieģeļu ceplis tika celts 1884. gadā un darbojās vairāk nekā gadsimtu, līdz 1988. gadam, bet tā ķieģeļu skursteņi rotā vietējo ainavu arī mūsdienās. Boksa Kalna cepļa patiesais šarms slēpjas ēkas iekštelpās, kurās var atrast pat ar roku rakstītus pārdošanas dokumentus, kas mētājas rūpnīcas kabinetos, kā vēstnesis, kopš laikiem, kad šajā celtnē notika aktīva uzņēmējdarbība. Apokaliptisko auru papildina izgāztuve, kas atrodas bijušā cepļa teritorijā. Tā izskatās pēc parastas pļavas, ja neskaita liesmas, kas ik pa laikam izšaujas no pazemes. Kad izgāztuves pūšanas procesos radušais metāns nesprāgst pats no sevis, tam palīdz vietējie puikas ar sērkociņiem. Melburnas Boksa Kalna ķieģeļu ceplis vēl joprojām kalpo kā nozīmīga vietējās apkaimes daļa. Tās iekštelpas rotā krāšņi grafiti, bet, tās ar dzeloņdrāšu stiepli norobežotajā teritorijā, rotaļājas bērni.

Mehiko pilsētas celtne Insurgentes 300 (skatīt CredX UA) ir biroju ēka, kas meta izaicinājumu dabai. Lai arī, tehniski, celtne vēl stāv stāvus, nav grūti pateikt, kas šajā cīņā uzvarējis. Lai arī no ārpuses ēka izskatās kā, no laika zoba smagi cietusi, čaula, tās iekšienē vēl joprojām norit aktīva dzīve. Dažādāko profesiju pārstāvji, kā juristi, grāmatveži, narkotiku tirgoņi, deju grupu vadītāji, prostitūtas un citi, ir atraduši šai celtnei kādu pielietojumu. No ēkas agrākajiem 420 birojiem, vairāk nekā puse tagad kalpo par bezpajumtnieku naktsmītnēm. Insurgentes 300 likteni nolēma zemestrīce, saliecot to pa 10 grādiem. Varas iestādes pavēlēja ēku atbrīvot un nojaukt, bet tās iemītnieki protestēja, pieprasot rekonstrukciju, kas tās mūžu varētu paildzināt par vēl 30 gadiem. Šis strīds, no kā iznākuma ir atkarīgs ēkas liktenis, ilgst vēl līdz šodienai.