Apokaliptiskas vietas lielpilsētās

Kādu dienu cilvēcei pienāks gals un daba atgūs zemes, kurās esam uzbūvējuši savas pilsētas. Bet nav nepieciešams gaidīt apokalipsi, lai šo procesu redzētu savām acīm. Nav pat nepieciešams pamest civilizāciju un doties uz kādu nomaļu vietu, jo pasaules lielpilsētas piedāvā vairākas pēc apokalipses ainas.

Publiskajai skolai Nr.186, nebūtu iespējams atrasties vēl tuvāk civilizācijas centram. Pāri ielai 186. skolas, nav iespējams atrast brīvu stāvvietu jo, Manhetenas steidzīgais dienas ritms iet pilnā sparā. Ja ēkas nebūtu aiznaglota un, ja caur vienam no tās logiem, nestieptos lapojošs koka zars, nevienam neienāktu prātā, ka tās durvis ir slēgtas jau vairāk nekā 40 gadu. Drūma aina ir arī iekštelpās, kur atrodamas gruvešu kaudzes un klaiņojošu dzīvnieku skeleti. Skola tika celta 1903. gadā, bet pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, tā atdūrās pret virkni problēmu. Ēkas plānojums neatbilda Ņujorkas ugunsdrošības prasībām, kuras paredz, ka skolu parādes durvīm vienmēr jābūt atvērtām, lai, ugunsgrēka gadījumā, bērni netiktu ieslogoti. Atvērtās durvis padarīja skolu neaizsargātu pret noziedzību, vairākiem vecākiem tiekot aplaupītiem tās telpās. Pēdējais pašvaldības piliens, bija ugunsdrošības pārbaude, kurā atklājās, ka skolai nav drošas ugunsgrēka trauksmes sistēmas un 1975. gadā tā tika slēgta. Astoņdesmitajos gados ēku bija ieplānots nojaukt, bet vietējo iedzīvotāju parakstīja petīciju, apturot šo procesu un sākot tiesu darbus, kas nav beigušies vēl šodien.

Melburnas Boksa Kalna ķieģeļu ceplis tika celts 1884. gadā un darbojās vairāk nekā gadsimtu, līdz 1988. gadam, bet tā ķieģeļu skursteņi rotā vietējo ainavu arī mūsdienās. Boksa Kalna cepļa patiesais šarms slēpjas ēkas iekštelpās, kurās var atrast pat ar roku rakstītus pārdošanas dokumentus, kas mētājas rūpnīcas kabinetos, kā vēstnesis, kopš laikiem, kad šajā celtnē notika aktīva uzņēmējdarbība. Apokaliptisko auru papildina izgāztuve, kas atrodas bijušā cepļa teritorijā. Tā izskatās pēc parastas pļavas, ja neskaita liesmas, kas ik pa laikam izšaujas no pazemes. Kad izgāztuves pūšanas procesos radušais metāns nesprāgst pats no sevis, tam palīdz vietējie puikas ar sērkociņiem. Melburnas Boksa Kalna ķieģeļu ceplis vēl joprojām kalpo kā nozīmīga vietējās apkaimes daļa. Tās iekštelpas rotā krāšņi grafiti, bet, tās ar dzeloņdrāšu stiepli norobežotajā teritorijā, rotaļājas bērni.

Mehiko pilsētas celtne Insurgentes 300 (skatīt CredX UA) ir biroju ēka, kas meta izaicinājumu dabai. Lai arī, tehniski, celtne vēl stāv stāvus, nav grūti pateikt, kas šajā cīņā uzvarējis. Lai arī no ārpuses ēka izskatās kā, no laika zoba smagi cietusi, čaula, tās iekšienē vēl joprojām norit aktīva dzīve. Dažādāko profesiju pārstāvji, kā juristi, grāmatveži, narkotiku tirgoņi, deju grupu vadītāji, prostitūtas un citi, ir atraduši šai celtnei kādu pielietojumu. No ēkas agrākajiem 420 birojiem, vairāk nekā puse tagad kalpo par bezpajumtnieku naktsmītnēm. Insurgentes 300 likteni nolēma zemestrīce, saliecot to pa 10 grādiem. Varas iestādes pavēlēja ēku atbrīvot un nojaukt, bet tās iemītnieki protestēja, pieprasot rekonstrukciju, kas tās mūžu varētu paildzināt par vēl 30 gadiem. Šis strīds, no kā iznākuma ir atkarīgs ēkas liktenis, ilgst vēl līdz šodienai.

Ko deviņdesmito gadu filmas mums ir iemācījušas par izdzīvošanu bīstamās situācijās?

Paaudzei, kas uzaugusi Kliedziena un Es Zinu, Ko Tu Izdarīji Iepriekšējā Vasarā ērā, mūsdienu šausmu filmas šķiet viltīgākas un ar dziļāku sižetu. Deviņdesmito gadu šausmenes, kuras izcēlās ar neticamu daudzumu asins šļakstu, parādīja zosādas žanru no gaišākās, viegli izklaidējošās puses. Tas gan nenozīmē, ka tajā laikā netika uzņemtas patiešām bailīgas filmas, piemēram, Blēras Ragana. Tomēr, ja sanāk kādreiz kopā ar draugiem nokļūt slepkavnieciska maniaka draudos, deviņdesmito gadu šļaksteņu filmu teorija piedāvā izeju no katras šādas situācijas. Somijas portāls ir parūpējies par šo informāciju un piedāvāj jums iepazīties ar to.

Pirmā tā laika šausmu filmu mācība ir nebāzt degunu, kur nevajag. Ja no netālā tumšā mežā nāk kāda dīvaina skaņa, vai, ja no kādas pamestas, spocīgas mājas atskan neizskaidrojami soļu trokšņi, nekādā gadījumā nedodies vienatnē meklēt tās cēloni. No deviņdesmito gadu šausmeņu varoņiem, kas ir pieļāvuši šo kļūdu, izdzīvojis nav neviens.

Ne mazāk svarīgi ir tas, lai tava draugu kompānija nekad neizšķirtos. Piemēram, ja esat devušies kopīgā pārgājienā cauri nomaļam mežam un kāds no grupas ir nozaudējis šķiltavas – vienīgo kolektīva uguns avotu, un kāds piedāvā sadalīties pa vienam, lai ātrāk to atrastu, noteikti nepiekrīti! Vismaz tad, ja negribi, lai tavas mirstīgās atliekas kļūst par pirmo vēstnesi šausmām, kas sagaida tavu draugu loku turpmākās nakts laikā. Tad jau labāk salt visu nakti bez ugunskura!

Deviņdesmito gadu bērni lieliski zinās, ka noslēpumaini un neparastās vietās atrasti garu izsaukšanas dēļi, galdu spēles un citi tamlīdzīgi priekšmeti, ir portāli uz citām dimensijām. Ja šīs mantas aiztiek, tad to lietotājs riskē atbrīvot tajās iesprostos senču rēgus vai mītiskus briesmoņus. Lai izdzīvotu deviņdesmito šausmenē, ziņkārība ir jākar vadzī, tādēļ, ja kādreiz, klīstot cauri sen pamestai psihiatriskajai klīnikai, tās bēniņos nejauši uzduries kubikam rubikam, kas dīvaini mirgo tumšās istabas vienīgajā, pa caurumu jumtā iekļuvušajā, saules staru kūlī, apgriezies un tūdaļ ej projām.

Viens no svarīgākajiem šīs ēras šausmu filmu likumiem, ir nenodoties kaislei, lai tiktu galā ar bīstamas situācijas radīto spriedzi. Deviņdesmito gadu šļakstenes bargi soda bezrūpīgos, bet sargā tos, kuri ir lielāko filmas daļu pavada šausmīgās bailēs, tādēļ arī tev ir nemitīgi jāsēž sardzē, baidoties no katras ēnas un trokšņa. Ja tomēr, mīlas prieku kārdinājums ir pārāk spēcīgs, nogaidi vismaz kādu stundu kopš pirmā upura atrašanas. Saskaņā ar deviņdesmito gadu šausmeņu teoriju, pāriem, kuri krīt kaislē šajā filmas posmā, ir lielākas izredzes izrādīties par galvenajiem filmas varoņiem, kuriem ir paredzēts kopīgi izdzīvot.

Vēl viena kļūda, kuru deviņdesmitajos gados bieži pieļāva šausmas filmu varoņi, ir pietiekoši nepārliecināties par to, ka tikko nogalinātais ļaundaris patiešām ir beigts. Drošs paliek nedrošs, labāk iestrādāt ieradumu nogalināt katru ļaundari vismaz divas reizes. Jo tuvāk filmas beigām un drošībai, jo rūpīgāk šis noteikums jāievēro.

Un kā pēdējā, bet noteikti ne mazāk svarīgākā, mācība no attiecīgās ēras šausmenēm – nēsā līdzi pēc iespējas vairāk gaismekļus. Nekad nesper soli sev mežā, bez kabatas lukturīšiem, svecēm, šķiltavām vai lāpām, vai vēl labāk – sagaidi rītu un turpini gaitas saules gaismā.

Par rakstu paldies sakām http://www.raha247.fi/.

Kāpēc ekstrēmais sporta veids paliek arvien populārāks?

Ir grūti atrast kādu informāciju par to, cik populārs šobrīd ir ekstrēmais sports, tomēr jāatzīst – tā uzplaukums pēdējo gadu laikā ir ievērojami liels. 2006. gadā Britu izpletņu lēcēju asociācija reģistrēja 39 tūkstošus lēcēju, kuri šo aktivitāti darīja pirmo reizi mūžā. Jau pāris gadu laikā, 2015. gadā šādi jaunie izpletņu lēcēji jau tika reģistrēti 59 tūkstošu vairumā. Cilvēki, kuri regulāri lec ar izpletni un nodarbojas ar to kā sporta veidu, pieaug līdzīgā tempā. Britu Alpīnisma padome 2000. gadā bija reģistrējusi 25 tūkstošus individuālu kalnos kāpēju, bet 2015. gadā šis skaitlis jau ir dubultojies un sasniedzis pat 55 tūkstošus. Everesta pievarēšana ir kļuvusi par ļoti populāru aktivitāti kopš 1990. gada. Sieviešu kopējais īpatsvars, kuras nodarbojas ar ekstrēmo sportu ir palielinājies no 16% uz 36%.

Redzot šī brīža lielo aptaukošanos epidēmiju, kas ir redzams bērnu un pieaugušo vidū, kuri sēž uz dīvāniem visu cauru dienu – jebkurš sporta veids, займы онлайн un slodze var būt reāls ilgtermiņa ieguvums. Ekstrēmais sports piedāvā iespēju izaicināt un pārbaudīt savas spējas, stāties pretī bailēm un kļūt pašpārliecinātākam. Ekstrēmais sports piedāvā dažādas aktivitātes gaisā, kurās rezultātā netiek noteikts ne zaudētājs, ne vinnētājs, tāpēc ikviens var iegūt pašcieņu tieši pret sevi. Ekstrēmajā sportā faktiski nepastāv nekādas komandu vai līgu spēles, kurās vecāki pārcenšas un emociju varā bļauj uz saviem bērniem, tādējādi uzceļot žogu starp sportu un patikšanu.

Daudzi no sporta veidiem izskatās viegli, taču tā ne pa visam nav – vismaz ne iesācējiem. Piemēram, lidojumos ar paraplānu, kuri tiek veikti kopā ar instruktoriem, šā vai tā nolaišanas ir sarežģīts process, kurā daudz iesācēji, kā arī regulāri lidotāji, izmežģī potītes un gūst ievainojumus ceļgalos un pēdās. Gadiem ejot, arvien vairāk tiek piedomāts par ekstrēmā sporta drošības noteikumiem.

Lai gan motokrosā un dažādos ekstrēmā sporta veidos, kur ir lēkšana, patiesais traumu daudzums ir ļoti zems. Piemēram, Britu asociācija ir ziņojusi, ka pēdējo četru gadu laikā medicīniska uzmanība ir bijusi nepieciešama vien 139 skeitbordistiem. Skatoties uz diezgan nozīmīgu un biežu līdzdalību šajā sporta veidā, traumu skaits ir patiešām salīdzinoši mazs. Snovborda traumu rādītāji bija vēl mazāki, kas ir aptuveni 4 ievainojumi uz tūkstoš aktīvām sezonas sporta dienām. Abos sporta veidos vairums traumas radās neizdevušos triku laikā. Klinšu kāpšana, īpaši treniņos iekštelpu sporta zālēs var lepoties ar savu zemo traumu rādītāju, kas ir aptuveni trīs traumas un 1000 nodarbībām.

Pētījumi liecina, ka lielākā daļa cilvēku ir tikuši ievainoti, jo piedaloties ekstrēmā sporta veidā nelieto pienācīgu aizsardzības ekipējumu. Ja esi uzņēmies veikt augsta riska manevrus, nepieciešams valkāt ķiveri, онлайн займы с плохой кредитной историей, elkoņu aizsargus, ceļgalu sargus un locītavu sargus.

Neskatoties uz šo visu, ekstrēmais sports ir daudz labāks un lielāks veselības ieguvums, nekā sēdēt pie datora vai skatīties televizoru augām dienām. Tāpēc, ja tavs bērns vēlas piedalīties kādā ekstrēmā sporta veidā, vislabāk ir atļaut šādu iespēju, jo dīkdienīga sēdēšana noved pie daudz lielākām veselības problēmām.

Aromātiskie līdzekļi smakas noņemšanai

Katrai saimniecei gribas, lai mājās, visām telpām ir patīkama smarža, bet panākt to ar parastajiem mazgāšanas līdzekļiem, ne vienmēr ir iespējams, it īpaši tualetēs. Tāpēc, šodien mēs jums izstāstīsim kā pagatavot unikālas smaržojošās un putojošās bumbiņas (půjčka online), kuras ne tikai atsvaidzinās telpu, bet arī dezinficēs klozetpodu.

Izgatavot bumbiņas ir vienkārši, bet darbojās tās izcili, klozetpods jums būs tīrs, bet smarža tualetē – patīkama. Tālāk būs aprakstītas, trīs, tādu bumbiņu izgatavošanas receptes.

1. recepte

Receptes autore – Maria Sself

Sastāvdaļas:

1 un 1/3 glāze dzeramās sodas
½ glāzes citronskābes
30 pilieni lavandas ēteriskās eļļas
30 pilieni piparmētru ēteriskās eļļas
30 pilieni citronu ēteriskās eļļas.

Ja gribat izvēlēties pati savas ēteriskās eļļas, tad izvēlieties tādas, kurām ir noturīga smaržā un kurām piemīt antibakteriālas īpašības. Piemēram, var izvēlēties lavandas, citrona,  půjčky bez registru un tējas koka ēteriskās eļļas.

Sodu sajauc ar citronskābi, pievieno ēteriskās eļļas un visu rūpīgi sajauc. Tagad, iegūto masu vajag samitrināt līdz tādam stāvoklim, lai tā liptu kopā. Tā nedrīkst būt pārāk mitra, šķidrumu vajag pievienot lēnām, lai neielietu par daudz un lai soda nesāktu reaģēt ar citronskābi, ielejiet to izsmidzinātājā. Uzsmidziniet, sajauciet, ar pirkstiem pataustiet, vai var jau veidot vai vēl vajag pievienot šķidrumu.

Iegūto masu stingri sapildiet traukā priekš ledus un atstājiet uz 6 stundām, lai žūst. Pēc tam, kad tie ir izžuvuši, kārtīgi izņemam tos no trauka un saliekam stikla traukā ar vāciņu.

Tādu bumbiņu lietošana ir ļoti vienkārša, tās var iemest klozetpodā – půjčky bez doložení příjmu, vai ielikt skalojamā ūdens tvertnē un pēc dažām minūtēm nolaist ūdeni. Ko jūs iegūstat? Tīru klozetpodu un smaržīgu gaisu tualetē.

2. recepte

Sastāvdaļas:

1 glāze sodas
¼ glāzes citronskābes
0,5 glāzes galda etiķa
1 ēdamkarote ūdeņraža pārskābes
15 – 20 pilieni ēterisko eļļu.

Sodu sajauc ar citronskābi. Nelielā traukā sajauc etiķi un ūdeņraža pārskābi un pa pilienam pievieno sodas – citronskābes maisījumam. Tad pievieno ēteriskās eļļas un visu rūpīgi samaisa.

Ar tējkarotes palīdzību liekam iegūto masu uz pergamenta, atstāj žūt ne mazāk par 4 stundām.

Līdzeklis ir gatavs lietošanai.

3. recepte

Autore – Marta Stjuarte (Martha Stewart)

Viņas izgudrotājā recepte, putojošajām bumbiņām klāt pievieno arī kukurūzas cieti, jo tā labi “salīmē” visas sastāvdaļas.

Sastāvdaļas:

1 un ¾ glāzes sodas
1 glāze citronskābes
2 glāzes kukurūzas cietes
Dabīgās krāsvielas
Ēteriskās eļļas – pa 5 – 10 pilieniem no 3 – 4 veidiem. Piemēram, citrons, greipfrūts, lavanda un piparmētra.

Cieti sajauc ar sodu, krāsvielu un citronskābi, pievieno ēteriskās eļļas, no izsmidzinātāja pievieno ūdeni, rūpīgi samaisa un pilda formiņās, atstāj žūt ne mazāk par 2 stundām.

Ideja ir lieliska un darbojas efektīvi. Tādas bumbiņas ir lieliska dāvana cilvēkiem, kuriem patīk tīrība mājās. Dažas bumbiņas, varat atstāt uz plaukta tualetē vai vannas istabā, to smarža piepildīs telpas ar patīkamu aromātu.

Piesārņojuma veidi

Par piesārņojumu mēs varam dzirdēt gandrīz katru otro dienu skolās, universitātēs, lasīt avīzēs un redzēt medijos. Bet kas īsti ir piesārņojums? Piesārņojums rodas, ja piesārņotāji piesārņo apkārtējo dabu; tas rada izmaiņas paskolos be uzstato, kas negatīvi ietekmē normālu dzīvesveidu. Piesārņotāji ir piesārņojuma galvenie elementi vai sastāvdaļas, kas galvenokārt ir atkritumi dažādās formās. Piesārņojums traucē mūsu ekosistēmai un izjauc vides līdzsvaru. Ar mūsdienu straujo attīstību un modernizāciju, piesārņojuma līmenis ir sasniedzis vēl neredzētas virsotnes, izraisot globālo sasilšanu un daudzas smagas slimības.

Piesārņojuma veidus var iedalīt šādās kategorijās:

  • gaisa

  • ūdens

  • augsnes

  • radioaktīvais

  • trokšņa

  • siltuma

  • gaismas

Katram no piesārņojuma avotiem ir divas rašanās vietas: punktveida vai difūzie. Punktveida piesārņojumu ir ļoti viegli identificēt, uzraudzīt un kontrolēt, taču difūzie piesārņojumi ir grūtāk kontrolējami, jo plešas vairākos sektoros greitosios paskolos.

Gaisa piesārņojums

Gaisa piesārņojums ir visredzamākais un bīstamākais no visām piesārņojuma formām. Tas notiek daudzu iemeslu dēļ, kuru mēs nespējam kontrolēt. Pārmērīga degvielas dedzināšana, kas ir nepieciešama mūsu ikdienai – ēdiena gatavošanai, braukšanai, rūpniecisku darbību rezultātā – tas viss izplata atmosfērā milzīgu ķīmisko vielu saturu, tādējādi piesārņojot gaisu. Dūmi, kas nāk no rūpnīcu skursteņiem un transporta līdzekļiem pamatā ir oglekļa un sēra emisijas, kas ir toksiskas. Atbrīvojot atmosfērā sēra dioksīdu saturošas gāzes, gaisā tiek izraisīta globālā sasilšana un skābais lietus. Mēs ieelpojam katru šo piesārņoto daļiņu, kā rezultātā pieaug iespējamība saslimt ar astmu un plaušu vēzi.

Ūdens piesārņojums

Gandrīz 60% no pasaulē dzīvojošām sugām mājo ūdenstilpnēs. Ūdens tiek piesārņots vairāku faktoru dēļ: rūpniecības atkritumi, kas tiek iegāzti ūdenstilpnēs, insekticīdu, pesticīdu un citu ķīmisko mēslojumu izsmidzināšana, naftas noplūdes okeānos. Ūdens piesārņojums kaitē ne tikai būtnēm, kas dzīvo tajā, bet arī piesārņo visu pārtikas ķēdi, kas nopietni ietekmē arī cilvēka veselību.

Augsnes piesārņojums

Augsnes piesārņojums rodas saistībā ar ķīmisko vielu iekļūšanu augsnē, kas ir cilvēku darbības rezultātā. Insekticīdu un pesticīdu absorbcija ar slāpekļa savienojumiem augsni padara neauglīgu, tāpēc to praktiski vairs nevar izmantot. Rūpniecisko atkritumu noglabāšana un mežu izciršana arī iznīcina augsni. Augi vairs nespēj augt, tādējādi izmirst daudzas sugas, kas pakļauj iznīcībai arī pārējos ķēdes posmus, kuri pārtiek no augiem. Augsnes erozija nodara lielu kaitējumu arī turpmākām cilvēku nepieciešamām vajadzībām, piemēram, jūras krastu apkāpšanās.

Trokšņa piesārņojums

Troksnis ir nepatīkama skaņa, kas ietekmē mūsu ausis un var radīt psiholoģiskas problēmas, piemēram, stresu, hipertensiju, dzirdes traucējumus un citas problēmas. Troksni var izraisīt pārmērīgi skala mūzika, mašīnu nozare, ražošanas nozare un citas vietas. Dzīvojot patstāvīgā troksnī (tuvu lidostai, dzelzceļa stacijai) , cilvēks var iegūt ilgstošas veselības problēmas.

Radioaktīvais piesārņojums

Ja tāds notiek – tad tas ir ļoti bīstami cilvēka veselībai. Tāds rodas sakarā ar atomelektrostaciju darbības traucējumiem, nepareizas radioaktīvu atkritumu glabāšanas rezultātā, dažādu nelaimju gadījumā. Radioaktīvais piesārņojums izraisa vēzi, neauglību, aklumu, dažādu anomāliju rašanos, tai skaitā jaundzimušo bērnu veselības problēmās. Piesārņojums ietekmē arī augsni, gaisu un ūdeni.

Siltuma piesārņojums

Termālais jeb siltuma piesārņojums ir saistīts ar nevēlamo siltumu vidē, kas rodas ilgā laika periodā – rūpniecības ražotnes rezultātā, meža izciršanas un gaisa piesārņojuma gadījumā. Šis piesārņojums veicina Zemes temperatūras pacelšanos, izraisa klimatiskas pārmaiņas un savvaļas dzīvnieku sugu izzušanu.

Gaismas piesārņojums

Gaismas piesārņojums rodas saistībā ar lieko redzamo apgaismojumu, kādā konkrētā apgabalā. Lielākā mērā tas ir vērojams lielajās pilsētās, uz reklāmas dēļiem, stendiem, sporta un izklaides pasākumos nakts laikā. Dzīvojamos rajonos iedzīvotāju ritmu ietekmē tieši gaismas piesārņojums. Tas ietekmē arī astronomijas novērojumus, padarot zvaigznes gandrīz neredzamas.

Paldies – www.geteuro.lt